Bīskaps Boļeslavs Sloskāns - gaisma šodienas pasaulei (sast. Ieva Zepa, autoru kolektīva rakstu krājums)

Starptautiski atzīts un augsti vērtēts bīskaps ir Vakareiropā, bet mazzināms un nenovērtēts Latvijā. Latgales un visas Latvijas publiskajā telpā šī bija neaizpildīta, bet ļoti svarīga vēstures lappuse.

Boļeslavs Sloskāns dzimis 1893. gadā Stirnienē. Mocekļa gaitas pravietiski iezīmē viņa bīskapa devīze  Hostia pro fratribus – Upuris par brāļiem. 1917. gadā Pēterburgā iesvētīts par priesteri, kalpojis Krievijā vajāšanu laikos, 1926. gadā Maskavā slepeni iesvētīts par bīskapu un strādājis Minkas – Mogiļevas diecēzē Baltkrievijā. Čekas nepatiesi apsūdzēts, apcietināts, spīdzināts un izsūtīts uz Solovku salām un Sibīriju, 1933. gadā, samainīts pret padomju spiegu, atgriezies dzimtenē. 1944. gadā pēc vācu varas rīkojuma spiests atkal doties trimdā – uz Vāciju un tad uz Beļģiju. Izcils garīgais audzinātājs un iedvesmotājs jauniešiem, skolotājiem, topošajiem priesteriem. Piesaistījis mecenātus trimdas studentu izglītības iegūšanai, piedalījies sabiedriskajā dzīvē, Vatikāna II koncila delegāts. Mūžībā devies 1981. gadā Lēvenā, Beļģijā. 1993. gadā pārapbedīts Aglonas Dievmātes altāra pakājē.

2004. gadā pāvests Jānis Pāvils II ar dekrētu pasludināja bīskapu par godināmu (venerabilis), kas nozīmē, ka viņa tikumi ir atdarināšanas vērti. Šobrīd turpinās process, lai pasludinātu bīskapu Sloskānu par svētīgo. Tā kā Vatikānā tiek ņemta vērā arī konkrēto beatificējamo personu lokālā godināšana, rakstu krājums ir bīskapa dzimtās puses devums viņa beatifikācijas procesā,. Tas izceļ bīskapa tikumu varonību, nevardarbīgo pretošanos totalitārajiem režīmiem, uzticību patriotiskajām un reliģiskajām pārliecībām, patiesības un piedošanas nozīmīgumu jebkurā sabiedrībā un laikā.

Rakstu krājuma izdevējs ir Stirnienes draugu biedrība (redaktore Ieva Zepa) un Bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas fonds. Viens no ieceres autoriem ir bīskaps Andris Kravalis, teoloģiskais konsultants – Andris Marija Jerumanis. Krājums tapis ar Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts kultūrkapitāla fonda un A/S “Latvijas valsts meži” finansiālu atbalstu.

Cietos vākos, 224 lpp.